No 2026. gada konteineru zaudēšanu jūrā vairs nedrīkst noklusēt
Datums:
No 1. janvāra SOLAS grozījumi uzliek kuģa kapteinim pienākumu ziņot par katru jūrā pazaudēto konteineru — un arī par svešiem konteineriem, kas pamanīti dreifējam. Skaidrojam, kas mainās nozarē un kāpēc tas skar arī tos, kas konteineru pērk uz sauszemes.
Gadu desmitiem konteineru zaudēšana jūrā bija joma, kur precīzu skaitļu vienkārši nebija. Kuģis iekļuva vētrā, daļa kravas aizgāja pār bortu — un tas, vai par notikušo kāds uzzinās, bija atkarīgs no pārvadātāja labas gribas. Kopš šī gada 1. janvāra tas ir beidzies.
Kas tieši stājies spēkā
Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO) ar rezolūciju MSC.550(108) grozīja SOLAS konvencijas V nodaļas 31. un 32. noteikumu. Grozījumi ir spēkā kopš 2026. gada 1. janvāra un nosaka skaidru pienākumu: kuģa kapteinim nekavējoties jāziņo par ikvienu jūrā zaudētu konteineru.
Būtiskākā nianse — ziņošanas pienākums attiecas arī uz svešiem konteineriem. Ja kuģis ceļā pamana dreifējošu konteineri, kas nav no tā kravas, par to tāpat ir jāpaziņo. Informācija jānodod tuvumā esošajiem kuģiem, tuvākajai piekrastes valstij un karoga valstij. Ziņojumā jānorāda atrašanās vieta, konteineru skaits un tas, vai krava ir bīstama.
Kāpēc tas nav birokrātija
Konteineris, kas nokritis pār bortu, nenogrimst uzreiz. Atkarībā no kravas tas var mēnešiem peldēt daļēji iegremdēts, gandrīz neredzams uz radara un ar aci pamanāms tikai dažu desmitu metru attālumā. Mazākam kuģim vai jahtai sadursme ar to nozīmē korpusa bojājumu atklātā jūrā.
Klasisks piemērs ir 2021. gada incidents ar kuģi Zim Kingston pie Kanādas krastiem: no 109 pār bortu aizgājušajiem konteineriem lielākā daļa vienkārši pazuda bez pēdām. Krastā izskaloto atradumu bija salīdzinoši maz — pārējais palika jūrā.
Otrs aspekts ir vide. Konteineros mēdz būt plastmasas granulas, ķīmija un patēriņa preces, kas sadaloties nonāk piekrastē un barības ķēdē. Bez ziņošanas pienākuma nebija pat saprotams, kur meklēt.
Cipari, kas beidzot kļūs precīzi
Pasaules kuģniecības padome (World Shipping Council) šā gada jūnijā publicēja kārtējo pārskatu: 2025. gadā jūrā zaudēti aptuveni 1478 konteineri no aptuveni 280 miljoniem pārvadāto. Tie ir 0,0005% no visām kustībām — statistiski niecīgi, bet skaitļa dinamika ir uzskatāma:
-
- gads — 3924
-
- gads — 2301
-
- gads — 661
-
- gads — 221 (rekordzemākais rādītājs)
-
- gads — 576
-
- gads — 1478
Kāpuma iemesls ir ģeogrāfija: pēc situācijas Sarkanajā jūrā kuģi masveidā pārgāja uz maršrutu ap Labās Cerības ragu, kur reisu skaits pieauga par teju 200%. Tas ir garāks ceļš un skarbāki laikapstākļi — attiecīgi vairāk zaudētu kravu.
Un te ir svarīgā daļa: līdz šim šie skaitļi bija brīvprātīgi apkopoti WSC biedru dati. No šā gada tie kļūst par oficiālu, obligātu statistiku ar valstu iestāžu iesaisti.
Ko tas nozīmē praksē
Nozarei tas nozīmē trīs lietas. Pirmkārt, caurskatāmību — apdrošinātāji un fraktētāji pirmoreiz redzēs reālo ainu, nevis aplēses. Otrkārt, spiedienu uz kravas nostiprināšanas kvalitāti: ja katrs zaudējums tiek fiksēts, statistika sāk ietekmēt prēmijas un reputāciju. Treškārt, drošāku navigāciju — brīdinājumi par dreifējošiem objektiem nonāks pie citiem kuģiem reālā laikā.
Bet netieši tas skar arī sauszemes tirgu. Konteineris ir aktīvs ar savu vēsturi, un jo caurskatāmāka kļūst nozare, jo lielāka nozīme ir dokumentētam stāvoklim un izsekojamai izcelsmei. Pircējam, kurš izvēlas konteineri noliktavai vai objektam, tas nozīmē vienu: jautājumi par vecumu, stāvokli un iepriekšējo ekspluatāciju nav formalitāte, bet normāla prakse tirgū, kas kļūst arvien caurskatāmāks.
